The Settlers 6: Rise of an Empire

Izstrādātājs: Blue Byte

Izdevējs: Ubisoft

Gory Rant!: Jo tālāk iet Settleru spēles daļas, jo vairāk Settleri atkāpjās no sava sākotnējā veidola. Ja redzējām, ka no ceļu sistēmas spēle atkāpjas jau ceturtās instalācijas laikā, tad šajā gadījumā ir mainījušās vēl dažas lietas. Tagad mūsu teritorijas izmēru vairs nenosaka mūsu saceltās barakas, kas pavirza mūsu teritorijas robežstabiņus tālāk. Tā vietā katra karte ir sadalīta atsevišķos reģionos. Lai šos reģionus iegūtu savā kontrolē, viņā, šķietami pa vecai modei ir jāuzbūvē sargtornis. Bet lai to varētu izdarīt, mums uz noteikto reģionu vispirms ir jāaizsūta savs bruņinieks, kas kalpo kā mūsu galvenais instruments, ar kuru mēs manipulējam spēles pasauli.

Laikam jāsāk no sākuma. Katru spēli mēs sākam ar trīs galvenajām ēkām – noliktavu, baznīcu un pili. Sākotnēji mēs varam uzbūvēt diezgan ierobežotu skaitu ar dažādām ēkām, kā arī mūsu iedzīvotājiem ir diezgan pieticīgas prasības – viņi grib paēst. Lai varētu būvēt labākas ēkas, mums būs nepieciešams piešķirt mūsu bruņiniekam augstāku titulu, taču lai to izdarītu būs jāizdara dažas būtiskas lietas, piemēram, jāizbūvē lielāka pils un jāsazīmē siltā apģērba krājumi ziemai. Protams, paaugstinot savus bruņiniekus un iegūstot pieeju labākām lietām, aug arī mūsu iedzīvotāju prasības. Tagad viņi gribēs arī silti apģērbties, vēlāk viņi gribēs nomazgāties, izklaidēties un izgreznoties. Mēs, savukārt varēsim sākt rekrutēt kareivjus un būvēt aplenkuma tehniku. Un būvēt lielus mūrus un ceļus. Taču tas viss patiesībā ir diezgan otršķirīgi, jo spēle nevienā brīdī neliks mums ļoti steigties attīstīties pa bruņinieka tituliem. Visa spēle ir izveidota misijās. Ir daudz misiju ķēdīte, kas izved mūs cauri spēles galvenajai kampaņai un atsevišķi ir pieejamas vairākas kartes, kurās mums nāksies izpildīt dažādus militārus vai ekonomiskus uzdevumus. Taču nav īsti tāda brīvā spēlēšanas režīma, vai arī cīņas ar mākslīgo intelektu viens pret vienu. Tas savā ziņā spēlē par labu Settleru idejai, skatīties un priecāties kā pa mūsu sataisīto ciematiņu staigā un darbojās mūsu iedzīvotāji. Un pie tā šajā spēlē ir labi padomāts. Kad uzbūvējam kādu ēku, mēs varam to divas reizes uzlabot. Ēkas uzlabošana nozīmē, ka tās telpas tiek paplašinātas un mājā vienkārši ievācās vēl viens mednieks, miesnieks, ziepju gatavotājs vai kalējs. Kā jau tas pienākas kārtīgā sevi cienošā vieglprātīgā cilvēku spiegošanas spēlītē, mēs varam redzēt visu procesu kā tiek iegūts kāds izejmateriāls, kā tas tiek savākts no noliktavas, pārstrādāts produktā un pēc tam no veikala plaukta savākts un aiznests uz kādām mājām. Būtībā katrā mājā mēs varam apskatīties trīs veidus kā tiek sagatavots noteiktais produkts. Piemēram, sākotnēji mēs miesnieka veikaliņā varēsim skatīties kā viens nabaga miesnieciņš uz koka bluķīša skalda gaļas kluci. Pēcāk viņa kolēģis jau ierodās ar gaļas maļamo mašīnu un taisa desas. Un līdzīgi, trešais miesnieks arī dara kaut ko atšķirīgu, es tikai vairs neatceros, ko tieši. Iedzīvotāji, kuri ir atbildīgi par resursu sagādi savukārt iegūs uzlabojumus savā transportā. Ja sākumā nabadziņi savu guvumu stieps paši uz saviem pleciem, tad tuvāk pie spēles beigām viņiem jau būs pieejami parocīgi, uzticīgu ēzeļu vilkti pajūgi. Visas šīs mazās detaļas ir ārkārtīgi svarīgas Settlers gara uzturēšanai, jo būtībā Settleri nekad nav bijuši balstīti uz ātru lēmumu pieņemšanu un precīzu armijas kontroli, kas gan izpelnījusies nedaudz lielāku lomu šajā instalācijā. Jebkurā brīdī spēlē varam atlaisties ērtāk un pavērot kāda rosība notiek mūsu tirgus laukumā. Varam tur uzrīkot svētkus, varam tur novietot ugunsrijēju, eksotisku preču tirgoni vai paši savu bruņinieku, kurš darīs to, kas viņam vislabāk padodas. Spēle ir gana atmosfēriska lai noturētu mūsu uzmanību visas kampaņas laikā un liktu vēlēties arī iemēģināt roku individuālajās misijās. Ja gribās taktiskus un dinamiskus izaicinājumus, tad šī spēle laikam gan kā stratēģija liks vilties. Bet varbūt palīdzēs atslābināties pēc kārtējās pārsprindzinātās Starcraft sesijas.

rise-of-an-empire
Ja viss sanāk labi un mēs nespraužam mājiņas uz aklo, tad galu galā tas viss izskatās diezgan glīti.

Subjective Punchline: Neveikli akcenti un neizteiksmīgas intonācijas apvienojumā ar entuziasma pilniem bruņiniekiem.

 

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s