Black & White 2

Izstrādātāji: Lionhead Studios, Feral Interactive, Robosoft Technologies

Izdevēji: Electronic Arts, Feral Interactive

Gory Rant!: Vai kādreiz ir gadījies tā, ka jūs spēlējat kādu stratēģiju un domājat par to, ka mūsu vadītie cilvēciņi ir tik mazi un tas būtu tik stilīgi, ja mēs varētu viņus pacelt gaisā un nolikt kaut kur citur? Vai arī pārvietot kartē esošos kokus un tādā garā? Šīs spēles izstrādātāji, acīmredzot ir domājuši līdzīgi kā rezultātā radīja šo te stratēģiju/Dieva simulatoru. Tieši tā bieži tiek saukta šī spēle.

Tātad no stratēģijas elementiem šeit ir viss, ko mēs varētu sagaidīt no parastas stratēģijas spēles, kur uzdevums ir uzbūvēt savu pilsētu un kaut kādā veidā tikt galā ar pretiniekiem. Protams, kā jau lielākajā daļā spēļu, šeit ir dažas variācijas. Jā, mūsu cilvēciņi vāc dažādus resursus, kurus izmantojam ēku būvēšanai un armijas veidošanai. Taču šeit mēs nevienu cilvēciņu nevadām tiešā veidā kā tas ir, piemēram, Age of Empires tipa spēlēs. Mūsu cilvēciņi paši rūpējās par savu labklājību. Viņiem vajag ēdienu, viņi iet strādāt uz vietu, kuru mēs esam atzīmējuši kā paredzētu kviešu laukiem. Viņiem vajag koku, viņi iet savāc koku. Un tādā garā. Mūsu varā ir atsevišķiem cilvēciņiem piešķirt profesijas, kas liek aplaimotajam indivīdam noķert dievišķo apgaismību un saprast, ka viņa dzīves īstenais sauciens ir būt fermerim. Vai strādāt raktuvēs. Vai kļūt par vaislas materiālu un visu savu mūžu veltīt savas varenās cilts demogrāfiskās situācijas uzlabošanai.

blacknwhite
Lai kā izskatītos, šī nav tā interesantākā spēles daļa. Jo īpaši, ja pirms tam būsim sajukuši prātā cenšoties izbūvēt taciņas līdz katrai mājai.

Mēs paši tieši vai netieši varam palīdzēt saviem cilvēciņiem iegūt resursus. Pirmais, kas mums ir jāņem vērā, mēs visu pasauli manipulējam nevis ar peles kursoru, bet gan ar roku. Precīzāk, ar peles kursoru, kas izskatās pēc rokas. Ar savu dievišķo roku mēs varam izraut kokus ar visām saknēm un acumirklī pārvērst to malkā vienkārši iemetot savas tautas noliktavā. Tāpat varam novākt ražu no labības laukiem. Šādā veidā varam darīt vēl dažādas citas lietas, bet par to vēlāk.

Netiešais veids kā varam palīdzēt saviem cilvēciņiem ir mūsu personīgais, dievišķais dzīvnieks. Pa spēles pasauli, mūsu rūpīgā pārraudzībā skraida gigantiska govs, lauva, vilks vai pērtiķis, atkarībā no mūsu izvēles un dara visvisādas lietas. Dažreiz viņš palaidņojās un rausta kokus, dažreiz viņš izklaidē cilvēkus, dažreiz viņš palīdz ļautiņiem ikdienas darbos. Dažreiz viņš ļautiņus biedē, citreiz aizsper pa gaisu vai cenšas apēst. Spēles laikā mūsu dzīvnieciņš aug un augšanas procesa laikā mēs nodarbojamies ar viņa mācīšanu un audzināšanu. Ieraugam, ka dzīvnieks palīdzējis fermerim novākt šīgada milzīgo ražu? Papaijājam vai paieskājam viņam vēderu. Dzīvnieciņš iemācīsies, ka tas, ko viņš dara ir labi un centīsies darīt to pēc iespējas biežāk. Ieraugam, ka mūsu zvēriņš spīdzina kādu no mūsu nevainīgajiem iedzīvotājiem? Sapliķējam viņam pa abiem vaigiem lai viņš zinātu, ka tas ir slikti un, ka tā nedrīkst darīt.

Bet kurš teica, ka ēst iedzīvotājus un spēlējoties iznīcināt viņu mājas ir slikti? Spēles gaitā mēs nepārtraukti izvēlamies kāda dievība mēs būsim. Lai uzveiktu pretiniekus mums vienmēr ir divas iespējas. Miermīlīgais ceļš ir uzbūvēt savu pilsētu tik skaistu un prestižu, ka visi ienaidnieka iedzīvotāji sajūsmā emigrē pie mums. Vardarbīgais ceļš ir vardarbīgs – uztaisām armiju, padaram savu dzīvnieku par ģenerāli un dodamies iznīcināt visu, kas nav mūsu teritorijā. Visas mūsu darbības spēlē tiek vērtētas kā labas vai sliktas. Palīdzējām kādam uzbūvēt māju? Esam labi. Aiznesām apmaldījušos cilvēciņu atpakaļ mājās? Esam labi. Uzbūvējām kādu ļoti nevardarbīgu un skaistu ēku? Esam labi. Izdzirdējām kā cilvēciņš lūdz lai mēs izvācam lielu akmeni no viņa dārza, bet tā vietā uzmetām to akmeni uz viņa mājas? Esam slikti. Aiz garlaicības iemetām vienu no saviem iedzīvotājiem okeānā? Esam slikti. Izdzirdējām, ka kāds apsūdz mūs par viņa meitas apaugļošanu un pieprasa lai mēs viņam sagādājam visādus labumus (Mēs, kā jau dievs, zinām, ka meita cītīgi katru nakti lavās ārā no mājas katru reizi pie cita mīlnieka) un tā rezultātā noslaukām bezkaunīgā veča būdu no zemes virsas, pašu iemetam okeānā, bet stāvoklī esošo, izlaidīgo meitu noliekam dzīvot sava dzīvnieka aplokā? Uz šo var skatīties relatīvi, bet kopumā būsim slikti, jo vecis okeānā, visticamāk, nomirs.

Attiecīgi tam kā mēs uzvedīsimies, drīz vien mainīsies mūsu rokas izskats, mūsu pilsētas izskats un beigu beigās arī mūsu dzīvnieciņa izskats. Katram ceļam ir savi plusi un savi mīnusi. Ja esam labi, cilvēciņi par mums priecāsies, strādās produktīvi un turēs savu pilsētu augstā godā, bagātu un pārpilnu ar visu. Taču būs visai grūti pašā spēles sākumā mēģināt iet miermīlīgo ceļu, ja pie durvīm klauvēsies ienaidnieka armija. Savukārt ir taču ļoti parocīgi, ja varam pretinieka pulkiem uzsviest ugunsbumbu un izdzīvojušajiem uzsūtīt milzīgu elles suni. Taču tad sākumā nāksies rēķināties ar to, ka cilvēciņi nebūs ar mums apmierināti, kā rezultātā viņiem regulāri sanāks nomirt vai nu negadījumos, vai no bada, vai citu, dievišķu nelaimju ietekmē.

Kopumā spēle ir ārkārtīgi interesanta. Katra misija notiek uz atsevišķas salas, kurā jau dzīvo kāda civilizācija, un mūsu uzdevums ir padarīti mūsu cilvēciņus par šī rajona lielāko, ietekmīgāko un vienīgo cilvēcisko būtni. Katrā pasaulē mums ir pieejami arī vairāki ar šo pasauli saistīti uzdevumi. Ziemeļnieku pasaulē varēsim piedalīties alus mucu sviešanas sacensībās, varēsim lidināties pa visu pasauli, cenšoties sameklēt septiņas samuraju statujas un tamlīdzīgi. Tas viss ir pasniegts ar labu devu humoru un pilnīgu visatļautību, kuru papildina krāsaina pasaule, kas katru mūsu darbību padara acīm tīkamu. Diemžēl spēle stipri cieš no nepilnībām tās izveidē. Kādā brīdī mūsu dievišķās ietekmes robežās pārtrauks izplesties un neviens tā īsti nepaskaidros kāpēc. Mūsu kareivji ļoti bieži nepratīs sameklēt ceļu uz to vietu uz kuru mēs vēlamies viņus sūtīt. Līdzīgi būs ar mūsu dzīvnieku. Naidīgo pušu mākslīgais intelekts ir stipri ierobežots un mēdz izstrādāt visādus brīnumus tā vietā lai sagādātu mums izaicinājumu. Un spēle nav labi izstrādāta tīri mehāniski. Nestabila spēles darbība un kadru pārlēkšana var padarīt visus uzdevumus kuros mums kaut kas ir jāsviež par gatavo elli. Un tas viss vēl pirms mums nejauši būs nodrebējusi roka, kurā būsim sagrābuši 20 mūsu pielūdzējus, tādējādi nejauši aizlidinot viņus visus pa gaisu.

Subjective punchline: Mūsu sirdsapziņa enģelīša un velniņa formā, kas izskatās labi paēduši un labi padzīvojuši.

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s