The Witcher 3: Wild Hunt + Hearts of Stone + Blood and Wine

Izstrādātāji: CD Projekt RED

Izdevēji: CD Projekt, Bandai Namco Entertainment, CDP.pl, Warner Bros. Interactive Entertainment, Spike Chunsoft, 1C

Gory Rant!: Pirmoreiz spēlējot es aizmirsu par to, ka kaut ko vajadzētu par to uzrakstīt, jo biju pārāk aizrāvies. Pēc tam negribēju rakstīt, jo jutos jau kaut ko aizmirsis un neadekvātā sajūsmā dēļ tā, ka tajā brīdī lasīju grāmatas. Tad manās rokās nonāca abi DLC un es atkal biju pārāk aizrāvies lai rakstītu. Tagad pēc ilgāka nespēlēšanas laika es piesēdos klāt un mēģināju paiet dažus kvestus. Iesēdos uz divām dienām. Laikam beidzot ir laiks kaut ko uzrakstīt. Tātad, par manu šībrīža mīļāko spēli.

Pat nezinu ar ko lai sāk. Savā ziņā par jebko, kas saistīts ar Sapkovska radīto pasauli man ir grūti stāstīt, jo pagaidām viss, ar ko esmu saskāries ir diezgan līdzīgas kvalitātes. Ar to es domāju, ka tas, ko varam piedzīvot spēlē pārāk neiepaliek tam, ko varam izlasīt grāmatās. Un tas, manuprāt, spēlei ir neaptverami milzīgs kompliments. Tāpēc šoreiz laikam jāsāk ar kaut ko tādu, ar ko parasti nesāk, runājot par spēlēm. Priekšplānā storyline un lore. Tā kā grāmatu sēriju īsumā varētu nosaukt par “Ragaņa Geralta dažnedažādie piedzīvojumi visās pasaulēs malās”, tad šajā ziņā spēlei ir ārkārtīgi veiksmīgi izdevies izpildīt tieši šo punktu. Spēles vadošo stāstu pagaidām atliksim uz vēlāku. Pievērsīsimies pārējiem piedzīvojumiem, kas mūs var sagaidīt šajā atvērtās pasaules paraugšedevrā. Pieņemsim, ka mūs pilnībā neinteresē tas, ka valstī plosās superdrūms karš un pa debesīm skraida spoku miroņjātnieki, kuri ik pa laikam noslauka kādu ciematiņu no zemes virsas. Mēs gribam pastaigāt apkārt un izpētīt pasauli. Un kāds ir papūlējies lai mums tas būtu varen interesanti un ilgi nesāktu likties vienveidīgi un apnicīgi. Spēle piedāvā ļoti daudz veidu kā mēs varam iegūt otršķirīgus kvestus. Katrā ciemā varam atrast ziņojumu dēli uz kuriem ir saspraustas zīmītes ar iedzīvotājiem aktuālo informāciju, kā arī lūgumiem pēc palīdzības. Būs īsas zīmītes, uz kurām būs rakstīts “Oi, gāju lasīt ogas un noriņā uzskrēju kaut kam briesmīgam. Neejiet uz noru!”. Skaidrs, ka neviens šeit nepiedāvā atlīdzību, tāpēc varam vien kartē atzīmēt tuvējo noru ar jautājuma zīmīti un skatīties tālāk. Kāda sieva meklē piedzīvotāju, cits ir dusmīgs, ka kāds pārītis viņa šķūnī pastāvīgi nodarbojas, un arī vietējā valdnieka oficiāls paziņojums, ka viņš maksās tik un tik jebkuram, kurš piežmiegs to un to, tādā un tādā vietā. Bāžam papīrīti kabatā un dodamies uz norādīto tādu un tādu vietu. Un neceriet, ka šeit ir garants klasiski nebeidzamajai kvestu virknei “aizej tur, nosit to/tik daudz tādus”. Jā, gana daudz būš šādu kvestu, kuri mums liks vienkārši saprast, kas notika, sadzīt pēdas, nogalināt un saņemt balvu. Bet katrs no šiem kvestiem ir pasniegts nedaudz savādāk. Katrā ciematiņā ir kāds cits iedzīvotājs kurš meklē mūsu palīdzību. Katru reizi ir kāds, kurš mums stāsta, kā tad viss īstenībā bija un ir, un kāpēc viņam gribās lai mēs kaut ko iesāktu. Un tad mēs varam izvēlēties, darīt to vai nedarīt. Pie katra mazākā uzdevuma ir piedomāts, kas ir tas, kurš prasa palīdzību, kur viņš atrodās, kāda tieši ir viņa problēma un kādas sekas tajā visā atstāsim mēs, izvēloties palīdzēt vai atstāt visu likteņa varā.

witcher 3
Sajūta kā laukos

Šādus pašus uzdevumus varam iegūt arī vienkārši nejauši uzskrienot kādam ceļa malā. Vai arī viņš pats mūs pasauks. Vai arī mēs noklausīsimies kādu cilvēku sarunu un iejauksimies. Vai arī nejauši mežā uzdursimies kaut kam interesantam. Šie visi ir veidi kā mēs varam saņemt spēles blakuskvestus. Šķietami maznozīmīgo misiju emocionālais spektrs variē no kurioziem līdz pilnvērtīgām traģēdijām. Dažreiz sliktais briesmonis izrādīsies vien kāds muļķa ciematnieks, kurš, paslēpies krūmos, biedē vietējos. Citreiz nāksies paziņot līgavainim, ka sanāca atrast viņa iecerētās līķi ar visiem līgavaiņa brāļiem piedevām. Var gadīties, ka vienkāršais “Aizej tur, nosit to” kvests pārvēršas par uzvedumu piecos cēlienos četros karaļvalsts nostūros.

Kas attiecas uz spēles galveno stāstu. Man pat baigi negribās izplūst, tas vienkārši ir jāpaspēlē. Katrs personāžs ir unikāls, ar savu raksturu un, kas galvenais, atmiņā paliekošs. Vārdu un uzvārdu šajā spēlē netrūkst, taču galvenos personāžus mēs atcerēsimies gana spilgti. Dēļ daudzskaitlīguma var sanākt problēmas ar otrā plāna aktieriem, bet tas nenozīmē, ka viņi ir mazāk interesanti vai svarīgi. Scenārijs ir cieši saistīts ar notikumiem, kas risinājušies iepriekšējās spēlēs, kā arī grāmatās. Visi visu atcerās un ik pa laikam piemin. Arī to, kādas izvēles esam veikuši mēs paši. Interesanta opcija šajā gadījumā ir iespēja ļaut spēlei sameklēt iepriekšējo daļu saglabātos failus, ja tādi ir, un tādā veidā likt šīs daļas personāžiem atsaukties uz varoņdarbiem vai muļķībām, kuras sastrādājām pašas pirmās spēles sākumā. Visam ir savs stāsts un nekas nav izlaists. Atliek piebilst vēl tikai to, ka papildinājumu Hearts of Stone un Blood and Wine stāsti ne mirkli neliek mums vilties un tur spēles līmeni visā to garumā.

Līdz ar to spēle pagaidām kalpo kā paraugs visiem, kas cenšas veidot kaut ko ar atvērtu spēles pasauli. Spēles lokācijas, kaut skaitā nedaudz, ir pieteikami lielas, bet, kas svarīgāk, pārpilnas ar dažnedažādām nodarbēm un interesantiem piedzīvojumiem, kuri, kaut gan idejiski līdzīgi, saturiski ir dažādi un cits no cita atšķirīgi. Tas viss izskatās ļoti skaisti un tieši man personīgi kaut kā patīkami, jo, radusies Polijā, spēle sevī iekļauj floru un faunu, kura man, pārmaiņas pēc ir labi pazīstama. Varu beidzot staigāt apkārt un priecāties par lauvmutītēm, apiņiem un suņuburkšķiem, kurus, kaut ar grūtībām, bet var arī atpazīt pēc skata. Pasaule šķiet dzīva arī tāpat vien. Nonākot apdzīvotās vietās redzēsim zemniekus, kas novāc ražu, sievietes, kuras mazgā veļu vai plūc zosis, dzērājus pie krogiem, vemj pie to pašu krogu stūriem un tamlīdzīgus skatus. Lielās pilsētas vispār ir atsevišķa stāsta vērtas. Cilvēciņi savā starpā arī runājās. Un tas nav nenozīmīgs vārdu savārstījums. Cilvēki apspriež nesenus notikumus, karu, tirgus cenas. Zemnieki runās par labību un briesmoņiem mežā. Pilsētnieki runās par visādām stila lietām, zagļiem un savām – pilsētnieku problēmām. Cilvēki mūs atpazīs un dos mums zināt, ko par mums domā. Un dažkārt centīsies pievērst mūsu uzmanību lai dotu mums kādu uzdevumu.

witcher3-2
Dažreiz cilvēki nepaspēs mums palūgt palīdzību, nāksies pašiem izdomāt.

Iepriekš pieminētās lielās pilsētas ir izstrādātas pārsteidzošās detaļās. Lielākajā daļā māju mēs varam ieiet iekšā un mēģināt kādam no kumodes nospert viņa mīļāko sviesta nazi. Lielākās pilsētas ir sadalītas pa rajoniem, varēsim uzreiz saprast, vai atrodamies aristokrātu rajonā, tirgus placī, nabagu stūrī, pilī vai ostā. Zem pilsētas parasti slēpjās tuneļu sistēma, kura kalpo notekūdeņu novirzīšanai un vietējo nekrofāgu populācijas uzturēšanai. Šajā spēlē lielās pilsētas nekalpo vienkārši kā pieturpunkts kvestu savākšanai. Ieejot Novigradā un aizraujoties nav nemaz zināms, kad no tās izkļūsim ārā. Šeit mitinās ubagi, zagļi, slepkavas, priesteri, sargi, aristokrātija, tirgoņi, amatnieki, prostitūtas un vēl ļoti daudz un dažādi personāži, katrs ar savām problēmām un uzskatiem.

Lielākoties gan mēs darīsim to, ko ragaņa profesijas pārstāvjiem šajā pasaulē ir paredzēts darīt – atbrīvosim dažādas lokācijas un cilvēkus no briesmoņiem un parasti, lai gan ne vienmēr, darīsim to ar zobena palīdzību. Šī spēles daļa, attiecīgi, cīņas arīdzan izstrādātas veiksmīgi un detalizēti. Geralts savās kustībās ir ļoti atsaucīgs un spēj mētāt kūleņus un griezt piruetes, nevienā brīdī nelaupot mums sajūtu, ka mēs pilnībā kontrolējam viņa kustības. Burvju zīmes, kuras varam izmantot cīņās lieliski iekļaujās, tāpat kā pārējie, mums pieejamie paņēmieni – bumbas, rokas arbalets un alķīmijas izstrādājumi.

Alķīmija šajā spēlē ir padarīta vienkāršāka. Mēs, kā jau pierasts no iepriekšējām spēles daļām, skraidam pa pasauli un lasam puķītes. Saliekam tās kopā ar slīkoņa mēli un kvalitatīvu alkoholu un uztaisam brūvējumu, kurš mums kaut kādā veidā palīdz. Varam to iedzert trīs reizes līdz būs nepieciešams no jaunu uzpildīt pudeles, ko mēs varam izdarīt ar meditācijas palīdzību. Eliksīru uzlabotās versijas ir jaudīgākas un lietojamas vairāk pirms rodas nepieciešamība uzpildīties. Tāpat notiek ar bumbām un zobeniem paredzētajām eļļām. Vienu reizi sataisam un viss, teorētiski nav nepieciešams nebeidzami skraidīt apkārt un lasīt vai pirkt sastāvdaļas. Jāsaka gan, ka ar alķīmijas palīdzību brūvējamo lietu klāsts ir gana plašs lai izejvielu vākšana paņemtu ievērojamu daļu mūsu laika, bet ir patīkami, ka tajā pašā laikā kāds ir padomājis lai alķīmija nekļūst par nogurdinošu darbu. Sarežģītāk būs ar zobenu un bruņu taisīšanu. Šim nolūkam mums būs nepieciešams spēles pasaulē uzmeklēt kalējus un bruņumeistarus. Arī šeit mums ir pamatīgs izejvielu saraksts, kuras varam vai nu iegādāties pie meistariem, vai atrast lādēs, kā arī pie uzveiktajiem pretiniekiem. Problemātiskākā daļa šeit ir tāda, ka visi meistari nav vienādu prasmju. Attiecīgi pašus labākos zobenus un bruņas mums varēs uzmeistarot tikai divi amatnieki pa visu karti.

Nē, viņš šeit neuzradās tikai tāpēc, ka mēs paņēmām īsto kvestu. Mošķis te atradās visu laiku un varēja mūs apēst tad, kad vēl nepavisam nebijām gatavi viņu sist.

Es varētu vēl ilgi un dikti runāt par šo, bet kā jau no paša sākuma man ir licies, labā, ko teikt ir tik daudz, ka tas viss nenāk ārā strukturēti un sakarīgi. Tāpēc īsumā – spēle izskatās lieliski, stāsts ir aizraujošs un interesants, spēles pasaulē nav nekā lieka, viss ir savstarpēji saistīts un arīdzan varen aizraujošs, cīņas ir dinamiskas un interesantas, grūtības līmeņi speciāli izveidoti tā lai pēc mūsu vēlēšanās mēs varam vienkārši bliezt cauri stāstam, pārāk neiespringstot par kautiņu detaļām. Lokācijas ir plašas, detalizētas un krāsainas. Un ja ar to nav gana un spēle tomēr kaut kādu iemeslu dēļ nepiesaista, ir vērts pamēģināt interesantu blakusproduktu – kāršu spēli Gwent.

Subjective Punchline: Team Yennefer!

Advertisements

Leave a Reply

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Change )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Change )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Change )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Change )

Connecting to %s